Spītnieks (daudzskaitlī: spītnieki) nozīmē cilvēku, kurš apzināti iebilst, pretojas vai izdara pretēji noteikumiem, gaidām vai lūgumiem, bieži vien par spīti, izrādot neatlaidību vai nepakļaušanos.
Galvenās nianses:
- Var būt negatīva – nepaklausīgs, ietiepīgs, izaicinošs.
- Var būt pozitīva – neatlaidīgs, principiāls, cītīgs (piemēram, cīnoties par taisnību).
Piemēri:
1. Bērns kā spītnieks:
Vecāki aizliedza ēst saldumus, bet spītnieks tomēr nokrāpa konfekti.
(Šeit – nepaklausība, nelūgta neatkarība.)
2. Sociālā kontekstā:
Viņš bija spītnieks un atteicās piemēroties sabiedrības normām.
(Var nozīmēt gan dumpīgumu, gan principiālu nostāju.)
3. Pozitīvā nozīmē (piemēram, sportā vai mākslā):
Spītnieka gars palīdzēja viņam turpināt, kad visi jau bija padušies.
(Apbrīnojama neatlaidība.)
Sinonīmi: ietiepējs, dumpinieks, nepaklausīgais, neatlaidīgais.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.