"Spitālīgs" nozīme:
Apzīmē kādu, kas ir slikta rakstura, nelabvēlīgs, naidīgs, nekrietns vai nodomāts (par cilvēku, izturēšanos, vārdiem u.tml.). Bieži lietots, lai raksturotu cilvēku, kurš darījis kaut ko ļaunprātīgu, viltīgu vai ar sliktu nodomu.
Piemēri:
1. Par cilvēku:
"Viņš bija ļoti spitālīgs — vienmēr mēģināja citiem kaitēt."
"Neuzticos tam spitālīgajam kaimiņam, kas vienmēr izplata baumas."
2. Par rīcību vai nodomu:
"Tas bija spitālīgs izspēle, lai viņu atstātu bez darba."
"Viņa spitālīgā smaida dēļ es jutos nedroši."
3. Par izteicienu/vārdiem:
"Viņa spitālīgā piezīme aizvainoja visus klātesošos."
"Nevajadzētu runāt tik spitālīgi par cilvēkiem aiz muguras."
Sinonīmi: ļaunprātīgs, ļauns, nekrietns, nodomāts, naidīgs.
Antonīmi: labsirdīgs, laipns, labvēlīgs, draudzīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.