spitālība

Spitālība nozīmē:

1. Slimība, kas prasa ilgstošu ārstēšanu slimnīcā (parasti smaga, ilgstoša vai hroniska).
2. Pārn. Garīga vai morāla "slimība", bojāta dvēsele, izvirtība.

Piemēri lietojumā:

1. Fiziska slimība:
"Pēc smagās operācijas viņam sekoja ilga spitālība."
"Vecāka cilvēka spitālības bieži ir saistītas ar sirds problēmām."

2. Pārnestā nozīmē (morāls bojājums, ļaunums):
"Nauda dažreiz rada dvēseles spitālību."
"Viņa dusmas pārauga par patiesu spitālību." (kā garīga "slimība")

Skaidrojums:
Vārds cēlies no vācu "Spital" (slimnīca) un latviešu valodā vēsturiski biežāk lietots literatūrā vai nopietnā runā, lai apzīmētu smagu slimību vai morālu sabojātību. Mūsdienās ikdienā retāk lietots, biežāk tiek lietots vārds "slimība" vai "ilgstoša slimība".

Įrašas
Paaiškinimas	Spitālība nozīmē: 1. Slimība, kas prasa ilgstošu ārstēšanu slimnīcā (parasti smaga, ilgstoša vai hroniska). 2. Pārn. Garīga vai morāla "slimība", bojāta dvēsele, izvirtība. Piemēri lietojumā: 1. Fiziska slimība: "Pēc smagās operācijas viņam sekoja ilga spitālība." "Vecāka cilvēka spitālības bieži ir saistītas ar sirds problēmām." 2. Pārnestā nozīmē (morāls bojājums, ļaunums): "Nauda dažreiz rada dvēseles spitālību." "Viņa dusmas pārauga par patiesu spitālību." (kā garīga "slimība") Skaidrojums: Vārds cēlies no vācu "Spital" (slimnīca) un latviešu valodā vēsturiski biežāk lietots literatūrā vai nopietnā runā, lai apzīmētu smagu slimību vai morālu sabojātību. Mūsdienās ikdienā retāk lietots, biežāk tiek lietots vārds "slimība" vai "ilgstoša slimība".
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.