Somnambulisms (no latīņu somnus — "miegs" un ambulare — "staigāt") nozīmē miegā staigāšanu jeb lunatisms. Tas ir stāvoklis, kad cilvēks, atrodoties dziļā miegā, veic sarežģītas darbības (piemēram, staigā, runā, pārvieto priekšmetus), par ko pēc atmostanās parasti neatceras.
Piemēri:
1. Medicīnisks konteksts:
Pēc smaga stress viņam sāka parādīties somnambulisms — naktīs viņš bieži staigāja pa dzīvokli, neatmodinoties.
2. Literatūrā/metaforiski:
Viņa dzīve bija kā somnambulisms — viņa mehāniski veica ikdienas rīcību, bez apziņas vai mērķa.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.