"Smiltaine" latviešu valodā nozīmē smilšu laukums, smilšu vieta — teritorija, kas klāta ar smiltīm, bieži vien tuksnesīgā vai krasta zonā.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Pēc ilgas pastaigas pa mežu mēs izgājām plašā smiltainē, kur saule spīdēja uz baltajām smiltīm."
2. Ģeogrāfiskā kontekstā:
"Kurzemes krastā ir daudz skaistu smiltainu, kas vasarā piesaista tūristus."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņa dvēsele bija kā izsalkusi smiltaine — sausa un vientuļa."
(Šeit tas simbolizē tukšumu vai emocionālu izsalkumu.)
Vārda cilme:
Darināts no pamatvārda "smiltis" ar piedēkli "-aine", kas norāda uz vietu vai kopumu (salīdzini ar "akmeņaine", "purvaine").
Sinonīmi: smilšu laukums, smilšu apvidus, kāpas (ja runa par kūstošām smiltīm).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.