slāvi
"Slāvi" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē slāvu tautu piederīgos — cilvēkus, kas pieder etnolingvistiskajai grupai, kuras valodas un kultūra cēlušās no kopīgas indoeiropiešu saknes. Slāvi iedala trīs galvenajās grupās: austrumu (piem., krievi, ukraiņi, baltkrievi), rietumu (piem., poļi, čehi, slovāki) un dienvidu (piem., serbi, horvāti, bulgāri, slovēņi).
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
"Slāvi ir apdzīvojuši lielu daļu Austrumeiropas jau no agriem viduslaikiem."
2. Kultūras vai valodu konteksts:
"Latviešu valodā ir aizguvumi no slāvu valodām, it īpaši no krievu un poļu."
3. Mūsdienu lietojums:
"Konferencē tika pārstāvēti dažādu slāvu tautu pētnieki."
Svarīgi:
- Locījumi: "slāvi" (nominatīvs, daudzskaitlis), "slāvu" (ģenitīvs), "slāviem" (datīvs) utt.
- Atšķir no "slāvu":
- "Slāvi" — cilvēki (daudzskaitlis).
- "Slāvu" — piederīgs slāviem (ģenitīvs, piem., slāvu valodas).
Ja vēlaties precīzāku nozīmi konkrētā teikumā, varat norādīt kontekstu!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.