slauķis

"Slauķis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kurš nodarbojas ar dzīvnieku slaukšanu (piemēram, govju, kazu slaukšanu), bet arī vārds lietots kā aizvainojums — apzīmējot neveiklu, neapķērīgu vai muļķīgu cilvēku.

Piemēri:
1. Burtiskā nozīme:
"Vecais Jānis ir pieradis strādāt kā slauķis — katru rītu viņš slauc govis."

2. Aizvainojums (sarunvalodā):
"Neesi tāds slauķis! Pat kārbu nevari atvērt!"
"Viņš izjuta sevi kā pilnīgs slauķis, kad nokrita no velosipēda visu redzot."

Piezīme: Vārds biežāk lietots sarunvalodā ar negatīvu nokrāsu, kā apvainojošs izteiciens. Literārajā valodā retāk sastopams.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'slaukis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Slauķis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kurš nodarbojas ar dzīvnieku slaukšanu (piemēram, govju, kazu slaukšanu), bet arī vārds lietots kā aizvainojums — apzīmējot neveiklu, neapķērīgu vai muļķīgu cilvēku. Piemēri: 1. Burtiskā nozīme: "Vecais Jānis ir pieradis strādāt kā slauķis — katru rītu viņš slauc govis." 2. Aizvainojums (sarunvalodā): "Neesi tāds slauķis! Pat kārbu nevari atvērt!" "Viņš izjuta sevi kā pilnīgs slauķis, kad nokrita no velosipēda visu redzot." Piezīme: Vārds biežāk lietots sarunvalodā ar negatīvu nokrāsu, kā apvainojošs izteiciens. Literārajā valodā retāk sastopams.