slaucēja

"Slaucēja" nozīme:
Tas ir sieviešu dzimtes lietvārds, kas apzīmē sievieti, kas slauc govis (piemēram, lopkopības saimniecībā). Vārds cēlies no darbības "slaucīt" (izspiest pienu no govs).

Piemēri lietojumā:

1. Tiešā nozīmē:
"Agrā rītā slaucēja jau bija pie darba fermā."
"Mana vecmāmiņa bija slaucēja kolhozā Padomju laikos."

2. Pārnestā nozīmē (retāk):
Var lietot arī humoristiski, lai apzīmētu ierīci vai personu, kas "slauc" kaut ko citu (piemēram, "naudas slaucēja" — kas pelna naudu bez liela piepūles).

Saistītie vārdi:
- Slaucīt (darbības vārds) – izspiest pienu.
- Slaucējs (vīriešu dzimtē) – vīrietis, kas slauc govis.

Įrašas
Paaiškinimas	"Slaucēja" nozīme: Tas ir sieviešu dzimtes lietvārds, kas apzīmē sievieti, kas slauc govis (piemēram, lopkopības saimniecībā). Vārds cēlies no darbības "slaucīt" (izspiest pienu no govs). Piemēri lietojumā: 1. Tiešā nozīmē: "Agrā rītā slaucēja jau bija pie darba fermā." "Mana vecmāmiņa bija slaucēja kolhozā Padomju laikos." 2. Pārnestā nozīmē (retāk): Var lietot arī humoristiski, lai apzīmētu ierīci vai personu, kas "slauc" kaut ko citu (piemēram, "naudas slaucēja" — kas pelna naudu bez liela piepūles). Saistītie vārdi: - Slaucīt (darbības vārds) – izspiest pienu. - Slaucējs (vīriešu dzimtē) – vīrietis, kas slauc govis.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.