"Skut" latviešu valodā ir vārda "skūt" pagātnes lokāmais divdabis, kas nozīmē noskūtu/noskūtušu (par matiem, apmatu).
Piemēri:
1. Viņai bija īsi skutie mati.
2. Zēnam galva bija rūpīgi skutā.
3. Kaķis ar skutu spalvu izskatījās savādāk.
Piezīme: Dažreiz sarunvalodā "skut" var tikt lietots arī kā substantivizēts divdabis (piemēram, "skuts" — cilvēks ar noskūtiem matiem), taču literārajā valodā pareizāk lietot kā īpašības vārdu (skutie mati, skutā galva).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.