"Skaņš" nozīme:
Vārds "skaņš" latviešu valodā apzīmē skaņu (piemēram, fizisku skaņas vilni) vai troksni. Tas ir retāk lietots, literārāks sinonims vārdam "skaņa", un biežāk sastopams dzejā vai vecākos tekstos.
Piemēri:
1. Dzejā:
"Klusums pārklāja mežu, ne dzirksts, ne putna skaņš."
(Šeit "skaņš" nozīmē "skaņa" — dzirkšķošana vai putna balss.)
2. Aprakstā:
"Tālumā dzirdējās kluss zirgu skaņš."
(Tas varētu nozīmēt zirgu nagu klabonu vai troksni.)
3. Arhaisks/poētisks lietojums:
"Vēja skaņš logā rībēja kā sēru dziesma."
(Metaforiski par vēja troksni.)
Piezīme: Mūsdienu sarunvalodā parasti lieto "skaņa" vai "troksnis", bet "skaņš" ir stilistisks izvēles variants, lai radītu nokrāsu vai ritmu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.