"Sirmgalvis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē vecu, sirmu (pelēkmatu) vīrieti, bieži vien ar cieņu un maigumu. Tas ir literārs vai dzejisks izteiciens, kas uzsver vecumu un gudrību.
Piemēri:
1. Dzejā:
"Klusi sēdēja sirmgalvis,
acīs viņam mirdzēja sapnis."
(Raksturo vecu vīrieti ar atmiņām vai sapni.)
2. Stāstā:
"Mežmalā mājiņā dzīvoja vientuļš sirmgalvis, kas zinaja visas meža noslēpumus."
(Norāda uz vientuļu, gudru vecu vīrieti.)
3. Salīdzinājumā:
"Viņš vairs nebija jaunais karavīrs, bet cienījams sirmgalvis ar gudrām dzīves mācībām."
(Uzsver pārmaiņas no jaunības uz vecumu un gudrību.)
Sinonīmi: vecis, vecvīrs, senis (dzejiski).
Lietojums: Galvenokārt literatūrā, dzejā vai augstvalodas kontekstā, nevis ikdienas sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.