siltumietilpība
Siltumietilpība ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa spēju uzņemt siltuma daudzumu, mainot tā temperatūru.
To mēra džoulos uz kelvinu (J/K) un norāda, cik daudz siltuma nepieciešams, lai paaugstinātu ķermeņa temperatūru par 1 °C (vai 1 K).
Īsumā:
Siltumietilpība = siltuma daudzums / temperatūras izmaiņa
Jo lielāka siltumietilpība, jo vairāk siltuma nepieciešams, lai ķermeni uzkarsētu.
Piemēri:
1. Ūdens ir piemērs vielai ar augstu siltumietilpību – tas uzņem daudz siltuma, lēnām uzkarstot, bet arī lēnām atdziest. Tāpēc okeāni lēnāk maina temperatūru nekā sauszeme.
2. Metāls (piemēram, dzelzs) parasti ir ar zemu siltumietilpību – tas ātri uzkarst un ātri atdziest. Tāpēc metāla karote karstā ūdenī ātri kļūst karsta.
3. Ēkas materiāli ar augstu siltumietilpību (piemēram, ķieģeļi) palīdz uzturēt stabilu temperatūru telpās – tie lēnām uzkarst un lēnām atdod siltumu.
Svarīgi: Siltumietilpība atšķiras no īpatnējās siltumietilpības, kas raksturo vielu (piemēram, ūdenim 4186 J/(kg·K)), bet siltumietilpība attiecas uz konkrētu ķermeni (piemēram, 1 kg ūdens siltumietilpība ir 4186 J/K).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.