sērmūkslis

"Sērmūkslis" latviešu valodā ir reti lietots vārds, kas apzīmē cilvēku, kas slēpj savas īstās domas, sevišķi reliģiskā vai morālā kontekstā; liekulībā nodarbojas ar dievbijību vai tikumību, lai radītu maldīgu iespaidu. Tas ir tuvs sinonīms vārdiem "liekulis", "veņķis", "fārisiejs" (pārnestā nozīmē).

Būtībā sērmūkslis ir cilvēks, kas izrāda pārspīlētu, bieži vien neīstu dievbijību, tikumību vai skaudību, lai iegūtu sociālu atzinību vai slēptu savus patiesos nodomus.

Piemēri lietojumam:

1. Reliģiskā kontekstā:
"Draudzē visi zināja, ka viņš ir tīrs sērmūkslis — svētdienās lūdzās baznīcā, bet pārējās dienās apzaga pat atraitnes."

2. Morālā/ikdienas kontekstā:
"Netici viņas asarām — tā ir tikai sērmūkšļa loma, lai izvairītos no atbildības."

3. Literatūras piemērs (no klasiskās literatūras):
Daudzi rakstnieki (piemēram, A. Upīts) savos darbos ir attēlojuši sērmūkļus kā sabiedrības liekulības un divkosības iemiesojumus.

Etymology (izcelsme):
Vārds cēlies no senajiem vārdiem "sērs" (bēdas, skumjas) un "mūkt" (raustīties, vilkties), burtiski — "sevi skumjā izskatā raustīt", kas metaforiski attiecināts uz lieku dievbijības izrādīšanu.

Sinonīmi: liekulis, fārisiejs, veņķis, blēdis (daļēji).
Antonīmi: godīgs, atklāts, sirsnīgs, patiess.

• Uzvārdi: Sermūkslis

Įrašas
Paaiškinimas	"Sērmūkslis" latviešu valodā ir reti lietots vārds, kas apzīmē cilvēku, kas slēpj savas īstās domas, sevišķi reliģiskā vai morālā kontekstā; liekulībā nodarbojas ar dievbijību vai tikumību, lai radītu maldīgu iespaidu. Tas ir tuvs sinonīms vārdiem "liekulis", "veņķis", "fārisiejs" (pārnestā nozīmē). Būtībā sērmūkslis ir cilvēks, kas izrāda pārspīlētu, bieži vien neīstu dievbijību, tikumību vai skaudību, lai iegūtu sociālu atzinību vai slēptu savus patiesos nodomus. Piemēri lietojumam: 1. Reliģiskā kontekstā: "Draudzē visi zināja, ka viņš ir tīrs sērmūkslis — svētdienās lūdzās baznīcā, bet pārējās dienās apzaga pat atraitnes." 2. Morālā/ikdienas kontekstā: "Netici viņas asarām — tā ir tikai sērmūkšļa loma, lai izvairītos no atbildības." 3. Literatūras piemērs (no klasiskās literatūras): Daudzi rakstnieki (piemēram, A. Upīts) savos darbos ir attēlojuši sērmūkļus kā sabiedrības liekulības un divkosības iemiesojumus. Etymology (izcelsme): Vārds cēlies no senajiem vārdiem "sērs" (bēdas, skumjas) un "mūkt" (raustīties, vilkties), burtiski — "sevi skumjā izskatā raustīt", kas metaforiski attiecināts uz lieku dievbijības izrādīšanu. Sinonīmi: liekulis, fārisiejs, veņķis, blēdis (daļēji). Antonīmi: godīgs, atklāts, sirsnīgs, patiess.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.