"Septiņjūdžu" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas burtiski nozīmē "septiņu jūdžu garš" (jūdze ir garuma mērvienība, aptuveni 1,6 km).
To lieto pārnestā nozīmē, lai aprakstītu kaut ko milzīgu, iespaidīgu, ārkārtīgi lielu (parasti nevis fiziskos izmērus, bet spēku, nozīmi vai ietekmi).
Piemēri:
1. Septiņjūdžu soļi – ātri un lieli soļi; arī simboliski par strauju attīstību.
"Ar septiņjūdžu soļiem viņš virzījās uz mērķi."
2. Septiņjūdžu zābaki – pasaku tēls (burvju zābaki, kas ļauj veikt milzīgus attālumus).
"Pasakā varonis apģērbās septiņjūdžu zābakus."
3. Septiņjūdžu spēks – milzīga spēka vai ietekmes apzīmējums.
"Viņa runai bija septiņjūdžu spēks, iedvesmojot tūkstošiem."
Izcelsme: Vārds cēlies no tautas pasakām (piemēram, brīnumzābaki "septiņu jūdžu soļiem"), kurš vēlāk iesakņojies literārajā valodā kā daiļliterārs izteiciens.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.