rusifikācija
Rusifikācija (krievu: русификация) ir politiska, kultūra un sociāla process, kurā valsts vai reģiona iedzīvotāji tiek pakļauti krievu valodas, kultūras un identitātes pieņemšanai, bieži vien mērķtiecīgi samazinot vai apspiežot vietējās valodas un tradīcijas. Tas parasti notiek Krievijas vai Padomju Savienības ietekmes sfērā.
Īss skaidrojums:
Tas ir spiediens vai politika, lai padarītu krievisku to, kas nav krievisks — piemēram, valodu, izglītību, administratīvo sistēmu.
Piemēri:
1. Vēsturiski (Krievijas Impērijā un PSRS):
- Baltijas valstis: Padomju laikā krievu valoda tika ieviesta kā obligāta skolās un oficiālajā dokumentācijā, bet latviešu, lietuviešu un igauņu valodas tika marginalizētas.
- Ukraina: Krievu valoda tika veicināta kā "augstākā" kultūras valoda, ukraiņu valodas lietojums ierobežots izglītībā un presē.
- Baltkrievija: Krievu valoda pilnībā dominēja oficiālajā sfērā, vietējā valoda tika atstumta.
2. Mūsdienu konteksts (Krievijas Federācijā):
- Krievijas tautību republikas: Tātārijā, Baškīrijā utt. krievu valoda ir dominējošā valsts pārvaldē un izglītībā, lai gan oficiāli pastāv divvalodība.
- Anektētajos reģionos: Krimā un okupētajās Ukrainas teritorijās ātri tiek ieviesta krievu valoda skolās un administratīvajā dzīvē, apspiežot ukraiņu valodu.
3. Kultūras aspekts:
- Krievu valodas literatūras, mūzikas un mediju popularizēšana, vienlaikus ierobežojot vietējās kultūras izpausmes.
Rusifikācija bieži saistīta ar asimimilācijas politiku un tiek uzskatīta par etnokulturālas identitātes apdraudējumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.