ratifikācija
Ratifikācija ir valsts augstākās varas institūcijas (piemēram, parlaments vai prezidents) oficiāls apstiprinājums starptautiskam līgumam, pēc kura tas kļūst juridiski saistošs attiecīgajai valstij.
Galvenās iezīmes:
- Notiek pēc līguma parakstīšanas.
- Padara līgumu pilnībā obligātu valstij.
- Bieži vien nepieciešama saskaņā ar valsts konstitūciju.
Piemēri:
1. Latvija ratificēja NATO un Eiropas Savienības līgumus, ieviešot tos savā tiesību sistēmā.
2. Klimata pārmaiņu līgumi (piemēram, Parīzes vienošanās) stājas spēkā pēc noteikta valstu skaita ratifikācijas.
3. Valsts nevar mainīt jau ratificētu līgumu vienpusēji — tas prasa starptautiskas sarunas.
Īsumā: Ratifikācija ir pēdējais iekšējais solis, lai starptautisks līgums kļūtu par daļu no valsts tiesībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.