"Pukšķēt" ir skaņas darbības vārds (onomatopēja), kas apzīmē klusu, pārrāvienu skaņu, kas rodas, kad kaut kas mīksts vai mitrs tiek spiest, saplacināts vai saspiests.
Galvenās nozīmes:
1. Izspiest šļakatainu šķidrumu (piemēram, izkāpjot dubļos, spiežot mitru priekšmetu).
2. Klusi čabēt, čurkstēt (par skaņu, kas rodas, mijiedarbojoties ar mitru virsmu).
Piemēri:
1. Lietus laikā pēdas pukšķēja dubļos.
(Skaņa, izkāpjot mitrā zemē.)
2. Viņš pukšķēja mitro sūkli, lai izspiestu ūdeni.
(Darbība, spiežot kaut ko mitru.)
3. Zāle pukšķēja zem soļiem pēc rasas.
(Čurkstoša skaņa, staigājot pa slapju zāli.)
Sinonīmi: čabēt, čurkstēt, šļakatēt (atkarībā no konteksta).
Lietojums: Biežāk sarunvalodā vai aprakstošā stilā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.