psilofīti
"Psilofīti" (no grieķu valodas: _psilos_ — 'kails' un _phyton_ — 'augs') ir senākās zināmās sauszemes augu fosilijas, kas pieder izmirušajai augu grupai. Tie bija vienkārši, bezlapu augi ar zarotiem stublājiem, bet bez īstām saknēm un lapām, kas auga vēlā devona periodā (pirms aptuveni 420–360 miljoniem gadu).
Īss raksturojums:
- Izmērs: Parasti 20–50 cm augsti.
- Uzskatāmi par pirmajiem augiem, kas apguva sauszemi.
- Sastāvēja no vienkāršas vadīkļu sistēmas un sporām.
Piemēri psilofītu ģintīm:
1. Rhynia — viens no slavenākajiem piemēriem, atrasts Skotijā (Rhynie chert fosilijās).
2. Psilophyton — zarotāki, ar mazām īsām izaugumiem uz stublājiem.
3. Cooksonia — vēl vienkāršāki, mazi augi bez zarojumiem, dažkārt uzskatīti par senākajiem psilofītiem.
Nozīme evolūcijā:
Psilofīti parādīja pāreju no ūdens dzīves uz sauszemi, kas pavēra ceļu sarežģītāku augu attīstībai. Tie ir svarīgi paleontoloģijā kā sauszemes ekosistēmu aizsācēji.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.