psihogēnija
Psihogēnija (no grieķu valodas: psyche — "dvēsele, prāts" un genesis — "izcelšanās, rašanās") nozīmē psihisku cēloņu radītu fizisku vai psihisku simptomu vai slimību. Tas ir stāvoklis, kad fiziskās sāpes, traucējumi vai patoloģija rodas galvenokārt emocionālu, garīgu vai psiholoģisku faktoru ietekmē, nevis tiešas fiziskas bojājuma vai infekcijas dēļ.
Īsumā: Psihogēnija — prāta radītas miesas vai psihiskās parādības.
Piemēri:
1. Psihogēnās galvassāpes — pastiprinātas sāpes stresa, trauksmes vai emocionālas pārslodzes laikā, bez skaidriem fizioloģiskiem cēloņiem.
2. Konversijas traucējumi — piemēram, pēkšņa redzes zaudēšana, kurlums vai paralīze, kas rodas pēc smaga psiholoģiska traucējuma, bet bez nervu sistēmas bojājumiem.
3. Psihogēnā klepus — ilgstošs klepus, ko izraisa nervozitāte vai ieradums, nevis elpceļu infekcija.
4. Psihogēnā sirdsdarbības traucējumi — piemēram, sirdsdūrieni vai tahikardija, kas izraisa emocionāls satraukums, bet bez sirds struktūras defektiem.
Svarīgi: Psihogēnie simptomi ir reāli pacientam, tie nerada apzināti, bet ir saistīti ar zemapziņas vai psiholoģiskiem mehānismiem. To diagnosticē un ārstē bieži sadarbībā ar psihiatriju vai psihoterapiju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.