pseidogotika
"Pseidogotika" ir mākslas un arhitektūras vēstures termins, kas apzīmē 19. gadsimta neogotikas (gotikas atdzimšanas) stilu, kurš atšķiras no viduslaiku gotikas ar vēsturisku neprecizitāti, eklektisku elementu sajaukumu vai pat izdomātiem, neautentiskiem detaļām. Tas bieži tika izmantots kā dekoratīvs, romantisks stils, nevis kā precīzs vēsturisku formu atveidojums.
Īsumā:
Tas ir 19. gadsimta gotikas imitācijas stils, kas vairāk koncentrējas uz atmosfēru un dekoratīvismu, nevis uz vēsturisku precizitāti.
Piemēri:
1. Neogotiskas baznīcas 19. gadsimtā – daudzas baznīcas Eiropā un Amerikā, celtas šajā periodā, izmanto gotiskus elementus (piemēram, smailas arkas, rozetes), bet to plānojums, materiāli vai ornamentika var būt vienkāršoti vai adaptēti laikmetam.
2. Gotiskas interjera detaļas kāzu kūkās vai mēbelēs – dekoratīvi elementi, kas atgādina gotiku (piemēram, vitrāžu imitācijas, falsi karnīži), bet bez funkcionālas vai vēsturiskas pamatības.
3. 19. gadsimta pils atjaunošanas projekti – dažas pilsētu vai muižu pils atjaunošanas, kur gotiskie elementi tika pievienoti, lai radītu "viduslaiku" atmosfēru, pat ja oriģinālbūve nebija gotiska.
Svarīgi:
Termins bieži lietots ar negatīvu nokrāsu, lai apzīmētu virspusēju vai neautentisku gotikas interpretāciju, nevis nopietnu vēsturisko rekonstrukciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.