pretējība
"Pretējība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē pretēju raksturu, kvalitāti vai virzienu; pretrunu, kontrastu vai tiešu atšķirību starp divām lietām, parādībām vai principiem.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas parādības:
"Dienas un nakts maiņā redzama laika pretējība."
(Diena un nakts ir pretēji laika periodi.)
2. Cilvēku raksturi:
"Viņu draudzībā pārsteidz lielā pretējība — viens ir kluss, otrs runīgs."
(Raksturu atšķirības uzsver kontrastu.)
3. Principi/vērtības:
"Labuma un ļaunuma pretējība ir daudzu filosofisku diskusiju pamatā."
(Pretojošas morāles kategorijas.)
Sinonīmi: pretruna, kontrasts, atšķirība, opozīcija.
Antonīms: līdzība, vienādība, saskaņa.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.