"Plebejs" (latīņu: plebeius) nozīmē parastais cilvēks, vienkāršais iedzīvotājs, kas pieder pie zemākās sociālās šķiras vai nav augstākajās sabiedrības slāņos. Vārds cēlies no Senās Romas, kur plebeji bija parastie iedzīvotāji (ne aristokrāti).
Īsumā:
Plebejs ir cilvēks, kas nav piederīgs augstākajai šķirai, aristokrātijai vai intelektuālajai elitei; var arī nozīmēt "vienkāršs, parasts, bez izsmalcinātības".
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
Senajā Romā plebeji cīnījās par līdztiesību ar patriciejiem (augstāko šķiru).
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
Viņa gaume bija diezgan plebeja — priecājās par lētiem šoviem un ātrās ēdināšanas ēdnīcām.
Daži intelektuāļi uzskata, ka populārā kultūra ir plebeja un virspusēja.
3. Sociāls konteksts:
Politiķis mēģināja piesaistīt plebeju vēlētājus, runājot par ikdienas problēmām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.