pilngadīgs

"Pilngadīgs" nozīme:
Persona, kas sasniegusi noteikto pilngadības vecumu (parasti 18 gadus), un tai ir pilnas juridiskas tiesības un pienākumi.

Piemēri:

1. Juridiski:
Pēc 18. dzimšanas dienas viņš kļuva pilngadīgs un varēja patstāvīgi noslēgt līgumus.

2. Pārnesenā nozīmē (nogurinošs, bērnišķīgs):
Nestāsti man tās pilngadīgās problēmas – risini tās pats!
Viņa uzvedās pilngadīgi, lai gan bija jau pieauguša.

Piezīme:
Otrā nozīme ir sarunvalodā un izsaka neapmierinātību ar pārmērīgi sīkumainu, bērnišķīgu vai nogurdinošu uzvedību (piemēram, pieaugušam cilvēkam).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pilngadigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pilngadīgs" nozīme: Persona, kas sasniegusi noteikto pilngadības vecumu (parasti 18 gadus), un tai ir pilnas juridiskas tiesības un pienākumi. Piemēri: 1. Juridiski: Pēc 18. dzimšanas dienas viņš kļuva pilngadīgs un varēja patstāvīgi noslēgt līgumus. 2. Pārnesenā nozīmē (nogurinošs, bērnišķīgs): Nestāsti man tās pilngadīgās problēmas – risini tās pats! Viņa uzvedās pilngadīgi, lai gan bija jau pieauguša. Piezīme: Otrā nozīme ir sarunvalodā un izsaka neapmierinātību ar pārmērīgi sīkumainu, bērnišķīgu vai nogurdinošu uzvedību (piemēram, pieaugušam cilvēkam).