"Pavecs" latviešu valodā ir vīriešu dzimtes lietvārds, kas apzīmē cilvēku, kas dzīvo ilgu laiku; vecs cilvēks, vecis.
Tas ir sinonīms vārdiem "vecis", "vecs vīrietis", bet ar zināmu pieklājības/nepieklājības nokrāsu atkarībā no konteksta.
Piemēri:
1. Neitrālā/klusā nozīmē:
"Pa ceļam sastapu laipnu pavecu, kas pastāstīja par pagātnes notikumiem."
2. Ar cieņas/nopietnības nokrāsu (retāk):
"Viņš bija gudrs pavecs, kura padoms vienmēr bija vērtīgs."
3. Sarunvalodā/vieglā tonī (biežāk):
"Aiz loga kāds pavecs vēroja ielu."
Piezīme:
Vārds "pavecs" nereti lietots ikdienas sarunās, bet oficiālā vai rakstiskā valodā parasti dod priekšroku oficiālākiem apzīmējumiem, piemēram, "vecāka gadagājuma cilvēks", "vectēvs" vai "vecis" atkarībā no situācijas. Dažkārt tas var izklausīties nedaudz neoficiāli vai pat nepacieņā, tāpēc lietojumā ieteicama uzmanība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.