panģermānisms
Panģermānisms ir politiska ideoloģija un kustība, kuras mērķis ir visu vācvalodīgo tautu (germāņu tautu) politiskā, kultūras vai teritoriālā vienotība. Tās pamatā ir uzskats, ka vāciešiem un citām germāņu tautām (piemēram, austriešiem, holandiešiem, dažām skandināvu tautām) ir kopīga identitāte un intereses, kas tos vieno.
Galvenās iezīmes:
- Vācu tautas vadošā loma.
- Vācu valodas un kultūras izplatīšana.
- Bieži saistīta ar ekspansijas un hegemonijas idejām.
Piemēri:
1. Vācu impērijas (1871–1918) politika – centieni apvienot visas vācvalodīgās zemes (piemēram, mēģinājumi iekļaut Austriju).
2. Nacionālsociālisma (nacisma) ideoloģija – Ādolfa Hitlera plāni "Lielvācijas" izveidošanai, iekļaujot teritorijas, kurās dzīvoja etniskie vācieši (piemēram, Austrija, Sudetu apgabals Čehoslovākijā).
3. 19. gadsimta pangermāņu kustības – intelektuālu un politiķu grupas, kas aizstāvēja vācu tautu apvienošanu vienā valstī.
Panģermānisms bija nozīmīgs faktors 19.–20. gadsimta Eiropas politikā, veicinot gan vācu valsts apvienošanu, gan agresīvu ekspansiju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.