"Panātre" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē pēdējā atraitne — sieviete, kuras vīrs ir miris un kura vēl nav atkal precējusies. Tas ir arhaisks, reti lietojams vārds, kas mūsdienās biežāk sastopams literatūrā vai vēsturiskos kontekstos.
Piemēri:
1. Senā dziesmā dziedāts: "Panātri panāca, bāreņus bārēja" — šeit "panātre" simbolizē vientuļo sievieti, kas pārņēmusi atbildību par citiem.
2. Vēsturiskā stāstā: "Pēc kara ciema bija daudz panāšu, kas tikai ar grūtībām uzturēja ģimenes."
3. Mūsdienu lietojumā (reti): "Viņa jūtas kā panātre, lai gan nav precējusies" — šeit vārds lietots pārnestā nozīmē, lai apzīmētu vientulību vai zaudējumu.
Piezīme: Vārds radies no senākās latviešu valodas formas (panā-tre), kur "panā" nozīmē "pēdējā", bet "atre" — "atraitne". Mūsdienās standarta valodā lieto vārdu "atraitne".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.