pamatiedzīvotāja
"Pamatiedzīvotājs" nozīmē iedzīvotājus, kuri dzīvo kādā teritorijā jau ilgu laiku, bieži vien kopš seniem laikiem, un ir kultūras, valodas vai etniskās kopienas daļa, kas pastāvēja pirms mūsdienu valsts vai koloniālās varas iestāšanās.
Galvenās pazīmes:
- Viņu saikne ar zemi ir vēsturiska un kultūras pamatā.
- Bieži vien ir mazākumtautība vai mazākumgrupa savā valstī.
- Viņu tiesības un identitāte bieži tiek atzītas starptautiski (piemēram, ANO Deklarācijā par pamatiedzīvotāju tiesībām).
Piemēri:
1. Ziemeļamerikā – indiāņu ciltis (piemēram, čerokī, navaho, siu).
2. Latīņamerikā – amazoniešu cilts (piemēram, janomami, kečuji).
3. Austrālijā – aborigēni.
4. Jaunzēlandē – māori.
5. Ziemeļeiropā – sāmi (dzīvo Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Krievijā).
Konteksts Latvijā:
Latvijā šis termins oficiāli netiek lietots, jo latvieši ir galvenā vēsturiskā tauta, bet nav mazākums savā valstī. Tomēr lībieši (Līvõd) dažreiz tiek minēti kā Baltijas pamatiedzīvotāji, jo viņu valoda un kultūra pastāvēja jau pirms latviešu etniskās grupas veidošanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.