paliktnis

"Paliktnis" latviešu valodā nozīmē pēcnācējs, mantinieks (parasti mantojuma tiesību kontekstā), kā arī pēctecis (vēsturiskā vai garīgā nozīmē).

Īsumā:
- Juridiski — persona, kas mantojumā saņem mantu.
- Vēsturiski/garīgi — tas, kas pārņem tradīcijas, idejas vai amatu.

Piemēri:

1. Mantojuma kontekstā:
"Viņš bija vienīgais paliktnis un saņēma visu vecāku māju."

2. Pēcteča nozīmē:
"Zinātnieks uzskatīja sevi par seno filozofu paliktnim."
"Valsts prezidents ir republikas pamatlicēju paliktnis."

Sinonīmi: mantinieks, pēcnācējs, pēctecis.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'paliktnis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Paliktnis" latviešu valodā nozīmē pēcnācējs, mantinieks (parasti mantojuma tiesību kontekstā), kā arī pēctecis (vēsturiskā vai garīgā nozīmē). Īsumā: - Juridiski — persona, kas mantojumā saņem mantu. - Vēsturiski/garīgi — tas, kas pārņem tradīcijas, idejas vai amatu. Piemēri: 1. Mantojuma kontekstā: "Viņš bija vienīgais paliktnis un saņēma visu vecāku māju." 2. Pēcteča nozīmē: "Zinātnieks uzskatīja sevi par seno filozofu paliktnim." "Valsts prezidents ir republikas pamatlicēju paliktnis." Sinonīmi: mantinieks, pēcnācējs, pēctecis.