palīgakcents
"Palīgakcents" ir lingvistisks termins, kas apzīmē papildu uzsvara zīmi (akcentu), kas lietota, lai atšķirtu līdzīgus vārdus vai norādītu uz pareizu izrunu. Tas parasti tiek likts uz patskaņa, lai precizētu vārda nozīmi vai izvairītos no neskaidrībām.
Piemēri latviešu valodā:
1. "zāle" (telpa) vs. "zālē" (zālē iekšā)
Uzsvars uz ā nemainās, bet palīgakcents uz ē norāda uz lokatīvu (vietniekvārdu).
2. "loks" (loka forma) vs. "lok’s" (retāk lietots, var nozīmēt loks kā apļveida objekts)
Šeit apostrofs var kalpot kā palīgakcenta analogs, lai atšķirtu formas (reti lietots mūsdienu valodā).
3. Svešvārdu piemērs:
"kafejnīca" – uzsvars uz e, bet papildu uzsvars (palīgakcents) var krist uz ī, lai uzsvērtu garo patskani.
Svarīgi: Latviešu valodā palīgakcents nav standartizēts kā atsevišķa diakritiska zīme (atšķirībā no, piemēram, krievu valodas, kur lieto "sekundāro uzsvaru"). Tomēr jēdziens var attiekties uz garuma zīmēm (piemēram, ā, ē, ī, ū), kas norāda uz patskaņa ilgumu un bieži kalpo kā papildu izrunas norāde. Praksē "palīgakcents" vairāk saistās ar intonāciju vai uzsvara niansēm runā, nevis rakstisku zīmi.
Īsumā: Palīgakcents ir papildu uzsvars vārdā, kas palīdz atšķirt nozīmes vai uzsvērt izrunu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.