paleoģeogrāfe
"Paleoģeogrāfe" (arī "paleoģeogrāfija") ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes fiziskās ģeogrāfijas apstākļus un izmaiņas ģeoloģiskajā pagātnē. Tā analizē senos kontinentu izvietojumus, klimatu, jūras līmeņa svārstības, fosiliju izplatību un citus faktorus, lai rekonstruētu Zemes vēsturisko ainavu un vidi.
Galvenie pētījumu objekti:
- Seno kontinentu kustība un superkontinentu (piemēram, Pangejas) veidošanās.
- Vēsturisko klimatu pārmaiņas (leduslaikmeti, siltie periodi).
- Seno okeānu, jūru un ezeru izplatība.
- Izmirušo augu un dzīvnieku izplatības areāli.
Piemēri:
1. Pangeja – pirms apmēram 335–175 miljoniem gadu pastāvējušais superkontinents, kuru paleoģeogrāfe pēta, izmantojot klinšu vecuma datus, fosiliju atradumus un paleomagnētismu.
2. Tētisa jūra – senā okeāna paliekas, kas rekonstruētas, pētot nogulumiežus Alpos un Himalajos, kas veidojušies no tās dibena.
3. Baltijas ledus ezers – pēcleduslaikmeta ūdenskrātuve, kuras paleoģeogrāfiskās robežas noteiktas pēc krasta līniju atliekām un nogulumiem.
Metodes:
Paleoģeogrāfe izmanto stratigrāfiju, paleontoloģiju, ģeohronoloģiju un ģeofiziskos datus, lai izveidotu seno laikmetu kartes.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.