pakūleņot

"Pakūleņot" ir latviešu valodas sarunvalodas izteiciens, kas nozīmē klusēt, apklust, neizteikties, turēt muti ciet (īpaši situācijās, kad kāds kaut ko slēpj, nevēlas atklāt vai pārtrauc runāt). Tas bieži tiek lietots ar nopietnu vai draudošu pieskaņu, it kā pavēlot klusēt.

Piemēri:
1. "Pakūleņo nu beidzot, neviens tev neprasa tavu viedokli!"
(Apklusi, nevajag tavu viedokli!)

2. "Viņš uzreiz pakūleņoja, kad policija sāka jautāt par vakardienas notikumiem."
(Viņš apklusa, kad policija sāka jautāt.)

3. "Ja negribi problēmas, tad labāk pakūleņo!"
(Ja nevēlies nepatikšanas, turi muti ciet!)

Vārds cēlies no interjekcijas "kū!" (kas mēdz lietota, lai aizliegtu sunim riet vai radītu klusumu), un tas ir tipisks sarunvalodas, nevis oficiālas valodas, elements.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pakūleņot" ir latviešu valodas sarunvalodas izteiciens, kas nozīmē klusēt, apklust, neizteikties, turēt muti ciet (īpaši situācijās, kad kāds kaut ko slēpj, nevēlas atklāt vai pārtrauc runāt). Tas bieži tiek lietots ar nopietnu vai draudošu pieskaņu, it kā pavēlot klusēt. Piemēri: 1. "Pakūleņo nu beidzot, neviens tev neprasa tavu viedokli!" (Apklusi, nevajag tavu viedokli!) 2. "Viņš uzreiz pakūleņoja, kad policija sāka jautāt par vakardienas notikumiem." (Viņš apklusa, kad policija sāka jautāt.) 3. "Ja negribi problēmas, tad labāk pakūleņo!" (Ja nevēlies nepatikšanas, turi muti ciet!) Vārds cēlies no interjekcijas "kū!" (kas mēdz lietota, lai aizliegtu sunim riet vai radītu klusumu), un tas ir tipisks sarunvalodas, nevis oficiālas valodas, elements.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.