paklupiens
"Paklupiens" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē kļūdu, kļūmīgu rīcību, neveiksmi vai neveikli soli. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu neveiklu, neapdomīgu rīcību, kas noved pie nepatīkamas situācijas vai neveiksmes.
Īsumā:
- Kļūda vai neveiksme, kas rodas neapdomības vai neveiklības dēļ.
- Kļūmīga rīcība, kas rada nepatīkamas sekas.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņš atzina savu paklupienu un apsolītais uzlaboties."
(Šeit "paklupiens" nozīmē kļūdu vai neapdomīgu rīcību.)
2. Darba kontekstā:
"Projekta kavēšanās bija neliels paklupiens, bet komanda ātri to izlīdzināja."
(Tiek domāta neliela neveiksme vai kļūda, kas traucēja plāniem.)
3. Ikdienas situācijā:
"Pirmā tikšanās ar viņas vecākiem bija paklupiens – viņš nejauši izlēja tēju uz galda."
(Neveikla rīcība, kas rada neērtu situāciju.)
Sinonīmi: kļūda, neveiksme, kļūmība, neveiklība.
Antonīmi: veiksme, gudra rīcība, pareizs solis.
Vārds "paklupiens" cēlies no darbības vārda "paklupt" (kļūdīties, neveikli rīkoties). Tas bieži tiek lietots ar humoristisku vai maigu nokrāsu, lai aprakstītu nelielas kļūdas, nevis smagas vainas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.