pakauties

"Pakauties" ir darbības vārds (verbs), kas latviešu valodā nozīmē piekāpties, padoties, pakļauties (spēkam, apstākļiem, prasībām u.c.), bieži ar noliegšanas vai piekāpšanās nokrāsu.

Īsa nozīme:
Piekāpties spēcīgākam vai neizbēgamajam.

Piemēri:

1. Pret vēju ir grūti airēt, tāpēc viņš beidzot pakāvās un nolaida airus.
(Šeit – piekāpties dabas spēkam.)

2. Bērns ilgi pretojās, bet beigās pakāvās un aizgāja gulēt.
(Piekāpšanās vecāku prasībai.)

3. Jaunais sportists nevarēja konkurēt ar pieredzējušo pretinieku un pakāvās pirmajā raundā.
(Padoties cīņā.)

Vārda formas:
- Tagadne: es pakaujos, tu pakaujies, viņš/viņa pakaujas
- Pagātne: viņš pakāvās, viņi pakāvās
- Nākotne: viņš pakausies

Lietojuma nianses:
Bieži lietots, kad runā par pretošanos, kas beidzas ar piekāpšanos, vai par situāciju, kurā izvēles nav. Var būt arī morāla/garīga piekāpšanās (piemēram, "pakauties liktenim").

Įrašas
Paaiškinimas	"Pakauties" ir darbības vārds (verbs), kas latviešu valodā nozīmē piekāpties, padoties, pakļauties (spēkam, apstākļiem, prasībām u.c.), bieži ar noliegšanas vai piekāpšanās nokrāsu. Īsa nozīme: Piekāpties spēcīgākam vai neizbēgamajam. Piemēri: 1. Pret vēju ir grūti airēt, tāpēc viņš beidzot pakāvās un nolaida airus. (Šeit – piekāpties dabas spēkam.) 2. Bērns ilgi pretojās, bet beigās pakāvās un aizgāja gulēt. (Piekāpšanās vecāku prasībai.) 3. Jaunais sportists nevarēja konkurēt ar pieredzējušo pretinieku un pakāvās pirmajā raundā. (Padoties cīņā.) Vārda formas: - Tagadne: es pakaujos, tu pakaujies, viņš/viņa pakaujas - Pagātne: viņš pakāvās, viņi pakāvās - Nākotne: viņš pakausies Lietojuma nianses: Bieži lietots, kad runā par pretošanos, kas beidzas ar piekāpšanos, vai par situāciju, kurā izvēles nav. Var būt arī morāla/garīga piekāpšanās (piemēram, "pakauties liktenim").
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.