pagānība
"Pagānība" nozīme:
Tas ir termins, kas apzīmē daudzdievības reliģiskās tradīcijas, kas nav saistītas ar lielajām monoteistiskajām reliģijām (piemēram, kristietība, islāms, jūdaisms). Pagānība parasti attiecas uz senajām, dabas un dievību centrātām ticībām, kas bieži vien balstītas uz gadalaiku ritiem, dabas spēku pielūgšanu vai politeismu. Mūsdienās termins dažkārt tiek lietots arī attiecībā uz neopagānismu (piemēram, vikāni, druīdi).
Piemēri:
1. Senās reliģijas:
- Seno grieķu un romiešu ticības (pielūgšana Zevam, Perunam, Jupiteram u.c. dieviem).
- Ķeltu, ģermāņu vai baltu senās ticības (piemēram, dieva Pērkona, Laimas, Māras pielūgšana).
2. Mūsdienu pagānisms (neopagānisms):
- Vikāni – iespaidojas no senajām ģermāņu tradīcijām, godina dabu un gadalaiku ritus.
- Druīdisms – saistīts ar ķeltu garīgajām tradīcijām un dabas cieņu.
3. Kultūras kontekstā:
- Vēsturiski kristieši dažkārt visas "svešās" ticības dēvēja par pagānībām (piemēram, slāvu vai skandināvu dieviem ticīgie pirms kristianizācijas).
- Folklora un tradīcijas, kas saistītas ar saulgriežiem, ražas svētkiem (piemēram, Jāņi Latvijā), dažkārt tiek uzskatītas par pagāniskiem elementiem.
Svarīgi: Termins vēsturiski bieži lietots ar negatīvu nokrāsu ("neticīgie"), bet mūsdienās pagāņu kopienas to izmanto kous pašapzīmējumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.