pagājība

"Pagājība" latviešu valodā nozīmē pagātni — laika periodu, kas jau ir bijis, notikumu un pieredzes kopumu, kas pieder pie pagātnes.

Piemēri:
1. Atmiņās dzīvoja savā skaistajā pagājībā.
(Domās bieži atgriezās pagātnē.)

2. Pagājības notikumi viņu ir padarījuši gudrāku.
(Pagātnes pieredze ir devusi mācību.)

3. Tā ir jau sen pagājībā palikusi tradīcija.
(Tāda tradīcija vairs nepastāv.)

Sinonīmi: pagātne, aizvēsture, iepriekšējais laiks.
Lietojums: Raksturīgs literāram, nedaudz augstākam stilam, ikdienas sarunās biežāk lieto "pagātne".

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pagajiba' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pagājība" latviešu valodā nozīmē pagātni — laika periodu, kas jau ir bijis, notikumu un pieredzes kopumu, kas pieder pie pagātnes. Piemēri: 1. Atmiņās dzīvoja savā skaistajā pagājībā. (Domās bieži atgriezās pagātnē.) 2. Pagājības notikumi viņu ir padarījuši gudrāku. (Pagātnes pieredze ir devusi mācību.) 3. Tā ir jau sen pagājībā palikusi tradīcija. (Tāda tradīcija vairs nepastāv.) Sinonīmi: pagātne, aizvēsture, iepriekšējais laiks. Lietojums: Raksturīgs literāram, nedaudz augstākam stilam, ikdienas sarunās biežāk lieto "pagātne".