padegune
"Padegune" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē vietu, kur ir noticis meža vai pļavas ugunsgrēks (izdegusi, apdegusi platība). Tas var attiekties gan uz dabīgu ugunsgrēku, gan uz apzinātu zemes tīrīšanu ar uguni.
Īsumā:
Tā ir izdegusi, drupaina, bez augu segas vieta pēc ugunsgrēka.
Piemēri lietojumā:
1. Daba:
"Pēc ilgstošā sausuma mežā izcēlās ugunsgrēks, un tagad tā vietā stiepjas liela padegune."
"Kalna nogāzē redzama pagājušā gada padegune, kur vēl nav ataudzis jauns augājs."
2. Lauksaimniecība / zemes kopšana:
"Lauksaimnieks padeguni izmantoja, lai sagatavotu zemi jaunam sējumam."
"Vecā pļava tika izdedzināta, un padegunē drīz sāks augt svaigi zāli."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Pēc karadarbības pilsēta atgādināja milzīgu padeguni — visur bija tikai drupas un pelni." (kā metafora).
Sinonīmi: degvieta, izdegums, ugunskāre (pēdējie divi retāk lietoti).
Antonīms: zaļā zona, mežs, zālājs.
Vārds "padegune" cēlies no darbības vārda "padegt" (izdedzināt).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.