pacēliens
"Pacēliens" nozīme:
Tas ir augšupvērsts kustības vai procesa moments, kas var būt gan fizisks, gan abstrakts. Bieži lietots, lai apzīmētu kāpumu, celšanos vai uzlabošanos.
Galvenās nozīmes:
1. Fiziska kustība uz augšu – piemēram, kalna pacēliens, liftā pacēliens.
2. Abstrakts uzlabojums – garīgais, morālais vai emocionālais pacēliens.
3. Mūzikā – skaņas augstuma vai intensitātes pieaugums.
4. Arhitektūrā/ģeogrāfijā – reljefa paaugstinājums.
Piemēri:
1. Fizisks:
"Pēc stāvā pacēliena viņi beidzot sasniedza kalna virsotni."
2. Emocionāls:
"Dzejas lasīšana viņā radīja iekšēju pacēlienu un cerību."
3. Mūzikā:
"Simfonijas noslēgumā notiek iespaidīgs skaņas pacēliens."
4. Reljefa forma:
"Ceļš ved caur nelielu pacēlienu meža vidū."
Sinonīmi: celšanās, kāpums, paaugstinājums, uzlabojums.
Antonīmi: kritiens, nolaišanās, pazeminājums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.