"Osma" latviešu valodā ir vīriešu personvārds, kas cēlies no ebreju vārda "Osmāns" vai arābu "Uthmān", ar nozīmi "putns" vai "pūķis" (ar simbolisku spēka un dižciltības nozīmi). Tas ir reti lietots vārds, kas Latvijā vēsturiski asociējas ar Vidzemes luterāņu mācītāju un valodnieku Osmā (Osmārs) Bērziņu (1893–1972).
Piemēri lietojumam:
1. Personvārds:
"Osma bija pazīstams kā apņēmīgs un godīgs cilvēks."
"Vecāki dēlam izvēlējās vārdu Osma par godu vectēvam."
2. Vēsturiska atsauce:
"Valodnieks Osmārs (Osma) Bērziņš veica nozīmīgu darbu latviešu valodas attīstībā."
Piezīme:
Mūsdienās šis vārds ir ļoti rets. Ja runa ir par līdzīgi skanēšu vārdu "osma" (bez lielā sākumburtu), tas var būt saistīts ar "osmijs" (ķīmiskais elements) vai kāda cita vārda daļa (piemēram, "osmalina" — augs).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.