orientālistika
Orientālistika ir zinātnes nozare, kas pēta Āzijas un Ziemeļāfrikas reģionu valodas, kultūras, vēsturi, reliģijas un sabiedrības. Tās centrā ir tā sauktā "Austrumu" pasaules izpēte.
Piemēri:
1. Akadēmiskā pētniecība — piemēram, senās ēģiptiešu hieroglifu atšifrēšana, indiešu filosofijas (piemēram, budisms, hinduisms) analīze vai arābu valodas un literatūras studijas.
2. Vēsturisks konteksts — 19. gadsimtā Eiropas valstis orientālistiku plaši izmantoja, lai izprastu un dažkārt kontrolētu savas koloniālās impērijas Austrumos (piemēram, britu pētījumi par Indiju).
3. Mūsdienu pielietojums — politikas vai ekonomikas eksperti, kas analizē Ķīnas vai Tuvējo Austrumu reģiona procesus, bieži balstās uz orientālistikas zināšanām.
Svarīga piezīme: Mūsdienās šis termins dažkārt tiek kritizēts kā novecojis, jo varētu atspoguļot koloniālu pārākuma attieksmi. Mūsdienu akadēmiskajā vidē biežāk lieto specifiskākus terminus, piemēram, Āzijas studijas, Tuvējo Austrumu studijas vai ārējo reģionu studijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.