operdziedonis
"Operdziedonis" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas pārmērīgi daudz runā, pūšas, lielījas vai stāsta nepatiesības, bieži vien ar mērķi izcelties vai iespaidot citus. Tas ir tuvi līdzīgi vārdiem "pūslis", "lielībnieks", "pļāpa" vai "izdomātājs".
Īsumā: Tas ir cilvēks, kurš mīl pārspīlēt, lielīties un runāt bez satura.
Piemēri lietojumā:
1. Sarunā:
"Neklausies viņā, viņš ir īsts operdziedonis – stāsta, ka ir bijis visās pasaules valstīs, bet pat neārzemēs nav bijis."
2. Rakstveidā (piemēram, humoristiskā tekstā):
"Kaimiņš atkal sāka savus stāstus par zelta zivīm dīķī. Nu, pilnīgs operdziedonis!"
3. Novērtējoši:
"Viņš nav slikts cilvēks, bet drusku operdziedonis – vienmēr grib būt centrā uzmanībā."
Etymoloģija:
Vārds radies no latviešu vārdiem "operēt" (runāt, balss) un "dziedonis" (dziedātājs), burtiski "runātājs-dziedātājs", kas metaforiski norāda uz pārmērīgu, teatrālu "izpildījumu" sarunā. Tas ir ekspresīvs un nereti nelietojams oficiālā valodā, bet izplatīts ikdienas sarunās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.