okazionālisms
"Okazionālisms" nozīmē vārda vai izteiciena lietojumu, kas radīts konkrētam gadījumam (no latīņu occasio — 'gadījums'), un to parasti neuzskata par ierastu valodas līdzekli. Tas ir radīts spontāni, bieži ar māksliniecisku, humoristisku vai stilistisku nolūku, un var nepastāvēt ilgstoši valodā.
Piemēri:
1. Dzejā — rakstnieks var radīt jaunvārdu, lai izteiktu konkrētu tēlu vai sajūtu.
Piemērs: Latviešu dzejnieks Imants Ziedonis dzejolī "Blāzma" lieto vārdu "pļāpulītis", lai gleznotu tēlu.
2. Reklamā — jauns, piesaistošs vārds produktam.
Piemērs: Iedomājies kafijas zīmolu ar nosaukumu "BrižKafija" (no "brizma" + "kafija"), lai uzsvērtu uzmundrinošo iedarbību.
3. Ikdienas sarunā — humora vai emocionāla izteiciena radīšana.
Piemērs: Ja draugs pārkāpj solījumu, var teikt: "Tu esi tīrais 'aizmirsums'!" (no "aizmirst" + "cilvēks").
Svarīgi: Okazionālisms atšķiras no neoloģismiem, jo tos nereti lieto tikai vienu reizi konkrētā kontekstā, un tie ne vienmēr iekļaujas valodā pastāvīgi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.