obligātums

Obligātums (latīņu: obligatio — saistība, pienākums) nozīmē saistību, pienākumu vai juridiskās vai morālas atbildības pienākumu izpildīt kaut ko.

Īsumā:
Tas ir obligāts, neizbēgams pienākums vai prasība, kas jāievēro.

Piemēri lietojumā:

1. Juridisks konteksts:
"Saskaņā ar līgumu viņam ir obligātums samaksāt ikmēneša maksu līdz termiņa beigām."
"Darba devējam ir obligātums nodrošināt drošus darba apstākļus."

2. Morāls/ētisks pienākums:
"Vecākiem ir obligātums rūpēties par saviem bērniem."
"Kā pilnīgādam ir obligātums ievērot sabiedrības normas."

3. Tehniskā/noteikumu nozīmē:
"Projekta specifikācijā ir obligātums izmantot tikai sertificētus materiālus."
"Dalībai konkursā ir obligātums iesniegt dokumentus līdz noteiktam datumam."

Sinonīmi: pienākums, saistība, nepieciešamība, prasība.
Antonīmi: brīvība, izvēle, fakultatīvs pienākums.

Įrašas
Paaiškinimas	Obligātums (latīņu: obligatio — saistība, pienākums) nozīmē saistību, pienākumu vai juridiskās vai morālas atbildības pienākumu izpildīt kaut ko. Īsumā: Tas ir obligāts, neizbēgams pienākums vai prasība, kas jāievēro. Piemēri lietojumā: 1. Juridisks konteksts: "Saskaņā ar līgumu viņam ir obligātums samaksāt ikmēneša maksu līdz termiņa beigām." "Darba devējam ir obligātums nodrošināt drošus darba apstākļus." 2. Morāls/ētisks pienākums: "Vecākiem ir obligātums rūpēties par saviem bērniem." "Kā pilnīgādam ir obligātums ievērot sabiedrības normas." 3. Tehniskā/noteikumu nozīmē: "Projekta specifikācijā ir obligātums izmantot tikai sertificētus materiālus." "Dalībai konkursā ir obligātums iesniegt dokumentus līdz noteiktam datumam." Sinonīmi: pienākums, saistība, nepieciešamība, prasība. Antonīmi: brīvība, izvēle, fakultatīvs pienākums.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.