objektivizācija
"Objektivizācija" nozīmē kaut kā attēlošanu vai uztveršanu kā objektu — tas ir, kā bezpersonisgu, funkcionālu vai lietišķu priekšmetu, nevis kā pilntiesīgu subjektu (piemēram, cilvēku ar personību, jūtām vai brīvprātību).
Galvenās nozīmes:
1. Filozofijā/psiholoģijā — cilvēka reducēšana līdz "lietai", atņemot viņa subjektīvās īpašības.
2. Mākslā/zinātnē — parādības attēlošana objektīvi, bez emocionālas iejaukšanās.
3. Sociālos procesos — cilvēku vai grupu traktēšana kā līdzekli mērķu sasniegšanai.
Piemēri:
1. Sociālajā kontekstā:
Reklāmā bieži tiek objektivizētas sievietes, attēlojot tās kā "skaistuma objektus", lai pārdotu preces.
(Šeit sievietes tiek reducētas līdz to izskatam, neuzsverot viņu personību.)
2. Zinātnē:
Pētījumā par darba efektivitāti darbinieki tika objektivizēti — analizēti tikai pēc produktivitātes datiem, neņemot vērā viņu emocionālo stāvokli.
(Cilvēki tiek traktēti kā "resursi" vai dati.)
3. Mākslā:
Fotogrāfs objektivizēja pilsētas ainavu, koncentrējoties tikai uz arhitektūras formām un ēnu spēli, nevis uz cilvēku dzīvību tajā.
(Pauž objektīvu, neemocionālu skatījumu.)
Īsumā: Objektivizācija bieži vien ir atņemšana — vai nu no subjektivitātes (mākslā), vai no cilvēciskuma (sociālajās attiecībās).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.