nūmens
"Nūmens" (latīņu: numen) nozīme īsumā:
Tas ir latīņu vārds, kas apzīmē dievišķo gribu, dievišķo klātbūtni vai ietekmi, bieži vien saistībā ar noteiktu vietu, objektu vai dievību. Tas var būt dievišķais "gars", kas pārvalda kādu dabu, svētvietu vai pat valdnieku. Senajā Romas reliģijā numen bieži attiecās uz dievišķo varu, kas izpaužas caur zīmēm, brīnumiem vai iekšēju iedvesmu.
Piemēri lietojumā:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Vestas svētnīcā viņi juta numena klātbūtni" — tas nozīmē, ka tika sajuta dievišķās enerģijas/vara esamību.
2. Mūsdienu lietojumā (bieži literatūrā vai diskusijās par mitoloģiju):
"Dzejnieks aprakstīja mežu kā vietu, kur valda numens" — t.i., mežs kā dievišķās klātbūtnes vai dvēseles pārstāvētājs.
3. Vēsturiskā piemērs:
Senajā Romā imperatoram dažkārt piedēvēja numen kā dievišķās aizsardzības vai autoritātes simbolu.
Svarīgi:
Vārds "numen" mūsdienās reti lietots ikdienas valodā, bet parādās akadēmiskos darbos par seno reliģiju, mitoloģiju vai fantāzijas literatūrā (piemēram, Dž.R.R. Tolkīna darbos tas attiecas uz dievišķajiem būtņiem, kā Valar).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.