noblarkšķēt

"Noblarkšķēt" ir darbības vārds, kas nozīmē spīdēt, mirdzēt, atspīdēt (parasti par gaismu, īpaši spilgtu vai pārmaiņus mirgojošu). Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu kaut ko, kas spīd spoži, spilgti vai ar atstarojumiem.

Piemēri:

1. Saules stari noblarkšķēja jūras viļņos.
(Saules stari spīdēja/spožoja jūras viļņos.)

2. Zvaigznes noblarkšķēja tumšajā debesjumā.
(Zvaigznes mirdzēja/spīdēja tumšajā debesjumā.)

3. Pēc lietus asfalts noblarkšķēja mitrumā.
(Pēc lietus asfalts spīdēja/atspīdēja mitrumā.)

Vārds "noblarkšķēt" ir izteiksmīgāks nekā vienkāršs "spīdēt" — tas uzsver spožumu, mirgošanu vai pārejošu spīdumu. Tas bieži sastopams daiļliteratūrā vai gleznojošos aprakstos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Noblarkšķēt" ir darbības vārds, kas nozīmē spīdēt, mirdzēt, atspīdēt (parasti par gaismu, īpaši spilgtu vai pārmaiņus mirgojošu). Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu kaut ko, kas spīd spoži, spilgti vai ar atstarojumiem. Piemēri: 1. Saules stari noblarkšķēja jūras viļņos. (Saules stari spīdēja/spožoja jūras viļņos.) 2. Zvaigznes noblarkšķēja tumšajā debesjumā. (Zvaigznes mirdzēja/spīdēja tumšajā debesjumā.) 3. Pēc lietus asfalts noblarkšķēja mitrumā. (Pēc lietus asfalts spīdēja/atspīdēja mitrumā.) Vārds "noblarkšķēt" ir izteiksmīgāks nekā vienkāršs "spīdēt" — tas uzsver spožumu, mirgošanu vai pārejošu spīdumu. Tas bieži sastopams daiļliteratūrā vai gleznojošos aprakstos.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.