nīčisms
Nīcisms (no vācu nichts — 'nekas') ir filozofisks termins, kas apzīmē:
Nozīme īsumā:
Pārliecība, ka dzīvē nav objektīvas jēgas, mērķa vai vērtību, un ka pastāvēšana būtībā ir bezjēdzīga. Tas bieži saistīts ar ekstrēmu pesimismu, apātiju un atturēšanos no jebkādām cerībām vai centieniem.
Galvenās iezīmes:
- Noliegums jebkurai objektīvai nozīmei, morālei vai mērķim.
- Bieži vien saistīts ar izmisumu un bezspēcības sajūtu.
- Var izpausties kā pilnīga pasivitāte vai atteikšanās no sabiedrības normām.
Piemēri:
1. Literatūrā:
Fjodora Dostojevska romāna "Brāļi Karamazovi" varonis Ivans Karamazovs izsaka nīcisma idejas, apgalvojot: "Ja Dieva nav, viss ir atļauts", norādot uz morāles tukšumu bez augstākas autoritātes.
2. Filozofijā:
Vācu filozofs Fridrihs Nīče (kura vārdā termins ir veidots) aprakstīja nīcismu kā Eiropas civilizācijas vērtību sabrukuma rezultātu. Viņš brīdināja par "bezjēdzības bezdibenī", kas rodas, kad cilvēki zaudē ticību tradicionālajām vērtībām (piemēram, kristietībai), bet nevar radīt jaunas.
3. Mūsdienu kontekstā:
Persona, kas uzskata, ka cilvēku centieni, progresu vai cieņu dzīvei ir iluzori, un tāpēc atteicas no ambīcijām, politiskas dalības vai pat sociālām saiknēm, ilustrē nīcismu praksē.
Svarīgi: Nīcismu nedrīkst jaukt ar eksistenciālismu (kur, lai arī pasaule objektīvi var būt bezjēdzīga, cilvēks var radīt savu nozīmi) vai vienkāršu pesimismu. Tas ir radikālāks, sistēmisks noliegums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.