nepieskaitāmība
"Nepieskaitāmība" nozīmē neatņemamību vai neatņemamu īpašību — tas ir tāds cilvēka tiesību, pienākumu, īpašību vai stāvokļa raksturojums, kas nevar tikt atņemts, pārdots vai nodots citam.
Īsumā:
Tas, kas ir nepieskaitāms, pieder personai pēc būtības un nevar tikt atdalīts no viņas bez personas pašas būtības iznīcināšanas.
Piemēri:
1. Cilvēka cieņa — tiek uzskatīta par nepieskaitāmu vērtību, ko nevar atņemt pat likumā noteiktos soda apstākļos.
2. Dzimšanas tiesības — piemēram, tiesības uz dzīvību un brīvību, kas ir nepieskaitāmas katram cilvēkam no dzimšanas.
3. Personīgā brīvība — dažās filozofiskajās un tiesiskajās koncepcijās tiek uzskatīta par nepieskaitāmu, lai gan likumi var to ierobežot noteiktos gadījumos.
4. Garīgā piederība — dažās reliģijās dvēsele tiek uzskatīta par nepieskaitāmu un mūžīgu.
Lietojums teikumos:
- "Cilvēka tiesības uz dzīvību ir nepieskaitāmas."
- "Viņa goda bija viņam nepieskaitāma īpašība, ko neviens nevarēja atņemt."
Šis termins bieži sastopams tiesību zinātnē, filozofijā un ētikā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.