nepiekāpīgums
Nepiekāpīgums nozīmē nelokāmību, neatkāpību, stingru principu ievērošanu, pat ja tas rada grūtības vai pretrunas. Tas ir rakstura īpašība, kas parāda cilvēka spēju neatkāpties no saviem uzskatiem, vērtībām vai mērķiem, neskatoties uz spiedienu vai ērtībām.
Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs:
Latviešu valodas un kultūras darbinieks Atis Kronvalds parādīja nepiekāpīgumu, aizstāvot latviešu valodas lietojumu un identitāti, neskatoties uz vācbaltu spiedienu un asimilācijas politiku.
2. Ikdienas piemērs:
Ja skolotājs atsakās mainīt studenta atzīmi, lai gan vecāki uz to spiež, jo viņš stingri ievēro objektīvus vērtēšanas kritērijus, tas ir nepiekāpīgums principu ziņā.
3. Morāls piemērs:
Cilvēks, kurš darbā atsakās veikt nelikumīgu darbību, pat ar draudiem zaudēt darbu, rāda nepiekāpīgumu savās ētiskajās normās.
Sinonīmi: nelokāmība, principialitāte, stingrība, neatkāpība.
Pretējais vārds: piekāpīgums, pakļāvība, elastīgums (kontekstā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.