nepateicīgums
Nepateicīgums nozīmē:
Pamatnozīme:
Negatīva rakstura īpašība, kas izpaužas kā nespēja vai nevēlēšanās izrādīt pateicību par saņemto labumu, palīdzību vai labvēlību. Nepateicīgs cilvēks bieži vien ir pārpratīgs, egoistisks vai pat nepateicīgs pret citiem, pat ja viņam ir izrādīta liela laipnība.
Īss skaidrojums:
Tas ir pretstats pateicībai – tā ir negatīva attieksme, kurā cilvēks neatzīst citu palīdzību vai labvēlību un nerada atbildes jūtas.
Piemēri lietojumam:
1. Ikdienas situācijā:
"Viņš parādīja nepateicīgumu, nesakot pat 'paldies' pēc tam, kad kaimiņš visu dienu palīdzēja viņam pārvākties."
2. Attiecībās:
"Māte bija sāpīgi aizkaitināta par dēla nepateicīgumu – viņš ne tikai neciena viņas pūles, bet arī kritizē visu, ko viņa dara."
3. Darba vidē:
"Darba devējs atzīmēja darbinieka nepateicīgumu, jo, neskatoties uz iespējām un atbalstu, viņš pastāvīgi sūdzējās un neatzina kolektīva ieguldījumu."
4. Morālā kontekstā:
"Dzejnieks rakstīja par cilvēku nepateicīgumu pret dabu – pat izmantojot tās dāvanas, viņi to nepazīst un iznīcina."
Sinonīmi:
- Bezpateicība
- Neatbildīgā attieksme
- Nepatika (kontekstā)
- Pašsvarīgums
Antonīmi:
- Pateicība
- Atzinība
- Atbildīgā attieksme
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.