neotomistisks
"Neotomistisks" ir termins, kas apzīmē Jaunās tomisma (neotomisma) filozofijas principus un pieeju. Neotomisms ir 19.–20. gadsimta atdzimšana un attīstība no viduslaiku filozofa Tomas Akvīnieti mācībām, kas apvieno aristoteliskos un kristīgās teoloģijas elementus. Šī filozofija uzsver:
1. Racionālu realitātes izpēti – uzskatot, ka saprāts un ticība var harmoniski pastāvēt.
2. Metafizisko objektivitāti – pastāv objektīva patiesība un dabas likumi.
3. Dabiskās likumības – morāles pamatā ir cilvēka daba un mērķis.
4. Garīgās un materiālās vienotības – cilvēks ir gan dvēsele, gan ķermenis.
Piemēri lietojumā:
1. Akadēmiskajā vidē:
"Universitātē viņš aizstāvēja neotomistisku pieeju, uzsverot, ka zinātne un ticība nav pretrunā."
2. Morālajā filozofijā:
"Viņas neotomistiskie uzskati par dabas likumu ietekmēja tiesību sistēmas attīstību."
3. Kultūras analīzē:
"Šis mākslas darbs atspoguļo neotomistisku pasaules skatījumu, kur harmonija starp materiālo un garīgo ir centrālā tēma."
Neotomisms ietekmējis Romas Katoļu baznīcas mācības, mūsdienu personības filozofiju un pat sociālās doktrīnas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.